Pedagoģiskā moduļa realizācija emocionāli intelektuālā mācību sistēmā

Intelektuālo mācību sistēmu izstrāde aizsākās teju 50 gadus atpakaļ ar mērķi radīt intelektuālas sistēmas, kuras spēs pilnībā atdarināt cilvēku-skolotāju uzvedību un nodrošināt individualizētu mācību procesu katram studentam atbilstoši viņa/viņas raksturojumiem, piemēram, zināšanu līmenim, mācīšanās stilam, interesēm, u. c. Neskatoties uz gadu gaitā sasniegto progresu intelektuālo mācību sistēmu izstrādē, tās joprojām atpaliek no cilvēkiem-skolotājiem attiecībā uz viņu spējām realizēt individualizētu mācību procesu. Kā būtiska šo sistēmu nepilnība ir atklātais emocionālā intelekta trūkums, jo jaunākie pētījum tādās jomās kā psiholoģija un pedagoģija ir pierādījuši, ka emocijas spēj būtiski ietekmēt cilvēku uzvedību un kognitīvos procesus, ieskaitot mācīšanās spējas. Lai padarītu intelektuālās mācību sistēmas līdzvērtīgas cilvēkiem-skolotājiem un apveltītu tās ar emocionālo intelektu, sistēmu izstrādē ienāca idejas no emocionālās skaitļošanas, kas 1997. gadā aizsākās kā jauns pētījumu virziens mākslīgā intelekta jomā. Šis bija aizsākums jaunai mācību sistēmu paaudzei – emocionāli intelektuālām mācību sistēmām. Līdz šim plašs pētījumu klāsts ir bijis veltīts tieši intelektuālo mācību sistēmu funkcionalitātes pilnveidošanai, piešķirot šīm sistēmām spēju atpazīt studenta emocionālo stāvokli. Tomēr identificēto studenta emociju izmantošana tālākā intelektuālās mācību sistēmas darbībā un mācību procesa pielāgošanā, panākot augstāku mācīšanās efektivitāti un mācību rezultātus, paliek atstāta novārtā, tādējādi šo sistēmu adaptācijas spējas paliek tajā pašā līmenī, kurā bija iepriekš. Promocijas darba ietvaros ir aprakstīta intelektuālo mācību sistēmu un to komponenšu analīze, īpašu uzmanību veltot pedagoģiskajam modulim, kas tiešā veidā atbild par mācību procesa norisi un individualizāciju. Darbā apkopotā veidā piedāvāta detalizēta pedagoģiskā moduļa nozīmes, uzdevumu, funkcionalitātes un tai nepieciešamās informācijas un zināšanu analīze, apskatot arī mācību stratēģiju lomu individualizēta mācību procesa nodrošināšanas kontekstā. Bez tam ir pētīta emociju nozīme mācību procesā un to iekļaušana mācību stratēģijās. Darba turpinājumā ir veikta eksistējošo emocionāli intelektuālo mācību sistēmu izpēte, identificējot to darbības principus, izmantotās metodes, to priekšrocības un trūkumus emociju identificēšanā un vājās vietas emociju izmantošanai mācību procesa pielāgošanā. Balstoties uz analīzes rezultātiem, ir piedāvātas metodes un algoritmi iepriekš identificēto trūkumu novēršanai, īpašu uzsvaru liekot uz adaptācijas nodrošināšanu, izmantojot piedāvāto divu līmeņu pielāgošanās pieeju. Izstrādātās metodes, algoritmi un pieeja ir īstenotas emocionāli intelektuālā mācību sistēmā kā daļa no izglītojošas spēles studentu zināšanu vērtēšanai. Darbā aprakstīta sistēmas un spēles implementācija un darbības principi, kā arī tās eksperimentālās pārbaudes rezultāti. Promocijas darba galvenie rezultāti ir atspoguļoti kopumā 15 publikācijās, no kurām deviņas ir prezentētas starptautiskās zinātniskās konferencēs.