Energoefektivitātes un iekštelpu gaisa kvalitātes dilemma izglītības iestāžu ēkās

Vislielākais enerģijas patērētājs Eiropā ir, kas izmanto aptuveni 40 % no kopējā enerģijas patēriņa un rada aptuveni 36 % no kopējām CO2 emisijām [1], [2]. Enerģijas patēriņa tendences pasaulē liecina par pieaugumu, ko izraisa iedzīvotāju prasības pēc paaugstināta komforta, plašāks elektroiekārtu lietojums un citi iemesli. Pieaugot enerģijas patēriņam, tiek veicinātas klimata pārmaiņas. Ir vairākas jomas, kur būtu iespējams izmantot enerģiju efektīvāk, samazināt patēriņu un tā rezultātā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai Eiropas Savienība 2050. gadā sasniegtu oglekļa neitralitāti, ir definēti ambiciozi mērķi – par 41 % uzlabot energoefektivitāti, izmantot 100 % atjaunīgo energoresursu un samazināt siltumnīcefektu gāzu emisijas par 80 % līdz 100 % [1], [3], [4].

Energoefektīvas ēkas palīdz samazināt siltumenerģijas patēriņu. Valstij un pašvaldībām ir jārāda priekšzīme, uzlabojot sev piederošo ēku energoefektivitāti, lai arī citās ēkās notiktu pārmaiņas. Turklāt energoefektivitātes pasākumu ieviešana publiskajam sektoram piederošajās ēkās veicina nacionālo klimata politikas mērķu sasniegšanu. Taču energoefektivitātes paaugstināšanas rezultātā ēkas kļūst hermētiskākas un dabīgās ventilācijas sistēmas jāaizstāj ar mehānisko ventilāciju. Taču tas, savukārt, rada papildu izdevumus par enerģijas patēriņu. Lai nepieļautu izmaksu pieaugumu, ēku apsaimniekotāji ventilācijas sistēmas nedarbina vai darbina neapmierinoši, radot nelabvēlīgu iekštelpu gaisa kvalitāti. Tādējādi veidojot energoefektivitātes un iekštelpu gaisa kvalitātes dilemmu, kuras ietekmē samazinās ēku iemītnieku veiktspēja. Šī dilemma samazina skolēnu veiktspēju izglītības iestāžu ēkās, samazinot viņu iespējas iegūt labu izglītību un turpmākajā dzīvē veikt darbu ar augstāku pievienoto vērtību, kas, savukārt, samazina valsts iekšzemes kopproduktu.

Darba mērķis ir veikt energoefektivitātes un iekštelpu gaisa kvalitātes dilemmas novērtējumu izglītības iestāžu ēkās, tās ietekmes analīzi uz nacionālo labklājību un piedāvāt risinājumus dilemmas novēršanai. Promocijas darbs ir izstrādāts kā sešu savstarpēji saistītu starptautisku zinātnisku publikāciju kopa. Promocijas darbs sastāv no ievada un trim nodaļām. Darbā izvirzītas četras hipotēzes, kas pētītas ar dažādām zinātniskās izpētes metodēm, tajā skaitā sistēmdinamikas modelēšanu, veikti mērījumi reālos objektos un izmaksu un ieguvumu analīze. Darbs sākas ar ievadu, kam seko literatūras apskats par pētāmajām tēmām. Otrajā nodaļā ir izklāstīta izpētes metodika. Trešajā nodaļā ir aprakstīti izpētes laikā iegūtie rezultāti, un promocijas darba noslēgumā apkopoti gūtie secinājumi atbilstoši izvirzītajām hipotēzēm.