Arhitektūras konkursi Latvijā

Sacensība kā savu spēju, talanta un meistarības samērošana, cenšoties pārspēt citus un sasniegt labāku rezultātu, pastāv visās nozarēs. Arhitektūrā viena no šādas sacensības formām ir konkursu prakse. Arhitektūras konkursu loma kā demokrātisks projektēšanas instruments ieņem arvien nozīmīgāku vietu arhitekta ikdienas profesionālajā praksē. Latvijas valsts sarežģītā vēsture ar dažādiem politisko režīmu un ekonomiskās attīstības periodiem ir iespaidojusi konkursu rīkošanas komplekso procedūru. Latvijas arhitektūras vēstures kontekstā konkursi ir arhitektūras teorētiskās domas un kopējā intelektuālā mantojuma sastāvdaļa, kas ir būtisks sociālo un ekonomisko procesu indikators un politisks instruments. Radīta apjomīga datu bāze par arhitektūras konkursu praksi Latvijā no 19. gadsimta vidus līdz 21. gadsimta otrajam gadu desmitam hronoloģiskā un tipoloģiskā skatījumā, kurā apkopti konkursu veidi, konkursu praksē iesaistītās personas un iegūtie rezultāti, kā arī pēc konkursu projektiem īstenotie objekti. Kopējais izpētīto konkursu projektu skaits ir vairāk nekā 1080. Noteikti ar konkursu praksi saistītie riski, kas attaisno vai kavē konkursu projektu īstenošanu. Noteiktas tās konsekvences, kas saistītas ar: 1) Latvijas arhitektūras konkursos noteikto mērķu sasniegšanu, nolikuma un programmatiskā uzdevumu sagatavošanu un saturu; 2) darbu vērtēšanas kritērijiem un vērtētāju pieņemtajiem lēmumiem, 3) vērtētāju profesionalitāti; 4) prasībām dalībnieku kvalifikācijai, t.sk. kompetenta sadarbības partnera izvēlei; 5) diskvalifikāciju iemesliem; 6) dalībnieku anonimitātes un autortiesību regulējumu un tā ievērošanu; 7) darbu iesniegšanas termiņiem; 8) konkursu izmaksām, t.sk. godalgu lielumu, dalībnieku darba pašizmaksu un pasūtītāja fiskālo stāvokli un spēju piesaistīt finansējumu; 9) konkursu publicitāti un dialogu ar plašu sabiedrību un 10) konkursu rezonansi. Noteiktas arhitektūras konkursu reglamentācijas prakses attīstības likumsakarības un skaidroti konkursu praksē izmantotie termini. Latvijas arhitektūras konkursu prakses zinātniskā izpēte piedāvā jaunu faktoloģisko materiālu un teorētiskās atziņas. Darbs var kļūt par bāzi vispārizglītojošo izziņas materiālu veidošanas vajadzībām jomas profesionāļiem un jebkuram interesentam, kurš iesaistās vispārējā arhitektūras veicināšanas procesā. Darba rezultāti jau izmantoti plašai sabiedrībai pieejamās publikācijās. Strādājot Latvijas Arhitektu savienībā, autore tieši veicinājusi un attīstījusi promocijas darbā minētās arhitektūras konkursu prakses nostādnes.