Visvājāko tīkla elementu noteikšana energosistēmās

Ekspluatācijas gaitā jebkura elektroenerģijas sistēma (EES) tiek pakļauta mazām un lielām ietekmēm, tādām kā slodzes izmaiņas, shēmas elementu komutācija, aktīvās un reaktīvās jaudas ģenerācijas izmaiņas, automātikas ietekme (tie visi ir normālu, relatīvi nelielu perturbāciju piemēri), kā arī īsslēgumu, slodzes regulēšanas plašā diapazonā un krasas slodzes palielināšanas, aprīkojuma nesankcionētas atslēgšanas, aizsardzības un avārijas jaudas vadības sistēmu darbības ietekmei (tie ir lielu perturbācija piemēri).

Šī disertācija ir veltīta energosistēmu statiskās stabilitātes novērtēšanai, identificējot visjūtīgākos EES elementus (mezglus un līnijas). Šis uzdevums ir aktuāls, jo, ņemot vērā shēmu un režīmu dažādību, vajadzība pēc informācijas par visnoslogotākajām vājajām saitēm ar katru gadu būtiski pieaug.

Jebkurā EES pastāv vājas saites, kur sistēmas shēmu un režīmu izmaiņu rezultātā caurlaides spējas robeža var tikt sasniegta agrāk nekā pārējās saitēs. Balstoties uz šādu informāciju, var noteikt, piemēram, kuri no ģeneratoriem jānoslogo vispirms, pieaugot jaudas pārtecēm šķēlumā, prognozēt EES reakciju, izņemot atsevišķus EES posmus no ekspluatācijas remontdarbu veikšanai, identificēt EES vājas vietas, kā arī vispiemērotākās vietas sistēmas attīstīšanai un stiprināšanai. Projektēšanas laikā iegūtā informācija ļauj ieplānot pasākumus, kas saistīti ar vienādi izturīgas sistēmas būvniecību, tādējādi novēršot bīstamas un nevēlamas situācijas, bet ekspluatācijas laikā – izstrādāt aizsardzības pasākumus, lai samazinātu kaitējumu energosistēmai un valsts ekonomikai no iespējamajām avārijas situācijām. Jūtīgas vietas tiks noskaidrotas, izmantojot EES shēmas un tās parametru skaitliski analītiskās izpētes metodes. Stacionāro režīmu gadījumā vispārināti rādītāji tiek izteikti caur mezglu caurlaides spējas matricas un stacionārā režīma vienādojumu Jakobi matricas parametriem, kas ir galvenie informācijas avoti par EES jūtīgumu un neviendabīgumu stacionārajos režīmos.